Rakstu pieminekli Latvijas teritorijā līdz XIII gadsimtam kā kultūrvēsturiskās attīstības liecība
A Monument to the Latvian Territory Until The XIII Century as a Testimony of Cultural and Historical Development

Summary/Abstract: Rakstība un valoda ir nācijas ārējie simboli - tā saka rakstības pētnieks I.Gelbs. Rakstības pastāvēšana mūsdienu pasaulē ir dabiska un pašsaprotama, i.ī caurauž visas cilvēciskās aktivitātes sfēras un brīžiem liekas, ka tā bijis vienmēr. Taču cilvēcei līdz mūsdienu rakstībai bija jāiet garš un grūts meklējumu un attīstības ceļš. Tas nebūt nenozīmē, ka rakstības attīstības process visā pasaulē noritēja vienlaicīgi. Rakstība ar dažādām sekmēm un tempiem attīstījās katrā tautā atsevišķi, laika atšķirības starp vienādiem attīstības posmiem dažādās tautās mērāmas simtos un tūkstošos gadu. Vēl joprojām ir tautas un etniskas grupas, kurām nav rakstības un kurām rakstu prasme neliekas tik pašsaprotama un nepieciešama kā mums, rakstošajiem un lasošajiem. Rakstība ir aplūkojama kā kultūrvēsturisks fenomens un attīstības liecība — tas ir būtisks aspekts ikvienas tautas vēsturē. Šā raksta mērķis ir apzināt vēstures pieminekļus un faktus, kas var liecināt par Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu rakstības attīstības līmeni līdz XIII gadsimtam, vienlaicīgi analizējot būtiskākos aspektus, kas rakstības attīstību ietekmē. [...]

• Details
• Contents